Komisija šodien pieņēma Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2023. gada darba programmu. 2023. gadā tā zinātniekiem un novatoriem paver finansējuma iespējas 1,6 miljardu eiro apmērā, lai izvērstu radikālas tehnoloģijas un radītu jaunus tirgus. Vairāk nekā pusmiljards eiro ir paredzēti nākamās paaudzes tehnoloģijām Eiropas stratēģiskajās jomās, tostarp enerģijas uzkrāšanai, kvantu, pusvadītāju un pārtikas nodrošinājumam.
Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar pasākumiem, kuru mērķis ir turpmāk pilnveidot kapitāla tirgu savienību (KTS), lai: padarītu ES tīrvērtes pakalpojumus pievilcīgākus un noturīgākus, tādējādi atbalstot ES atvērto stratēģisko autonomiju un saglabājot finanšu stabilitāti; visā Eiropas Savienībā saskaņotu konkrētus noteikumus par uzņēmumu maksātnespēju, padarot tos efektīvākus un palīdzot veicināt investīcijas pārrobežu mērogā; ar jauna akta par iekļaušanu biržas sarakstā palīdzību mazinātu administratīvo slogu visu lielumu uzņēmumiem (it īpaši MVU), lai tie varētu labāk piekļūt publiskajam finansējumam, kotējoties biržu sarakstos.
Eiropas Savienība (ES) šodien pieprasīja Pasaules Tirdzniecības organizācijā izveidot paneļus, lai izskatītu divus tirdzniecības strīdus, kas ES ir ar Ķīnu. Pirmais attiecas uz tirdzniecības ierobežojumiem, kurus Ķīna kopš 2021. gada decembra piemēro eksportam no Lietuvas un eksportētajiem ES produktiem, kuros ir Lietuvas komponenti. Otrais attiecas uz Ķīnas ieviestajiem ierobežojumiem attiecībā uz ES augsto tehnoloģiju patentu īpašnieku iespējām vērsties ES tiesās, lai panāktu savu tiesību efektīvu aizsardzību un īstenošanu.
Komisija atzinīgi vērtē pagaidu politisko vienošanos, kas tikko panākta starp Eiropas Parlamentu un Padomi par ES regulu par neatmežojošām piegādes ķēdēm. Kad jaunais tiesību akts būs pieņemts un piemērots, tas nodrošinās, ka kopums ES tirgū laistu preču vairs neveicinās atmežošanu un mežu degradāciju Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Tā kā ES ir liela ekonomika un šo preču patērētāja, šis solis palīdzēs apturēt būtisku daļu globālās atmežošanas un mežu degradācijas, savukārt mazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un biodaudzveidības zudumu. Šī svarīgā vienošanās ir panākta, tieši pirms sāksies starpposma Konference par bioloģisko daudzveidību (COP15), kuras mērķis ir noteikt dabas aizsardzības mērķus nākamajām desmitgadēm.
No šodienas Komisija izsludina pieteikumus jaunā Eiropas “Bauhaus” 2023. gada balvai. Pēc pēdējiem diviem veiksmīgajiem konkursiem, kuros saņemti vairāk nekā 3000 pieteikumu no visām ES dalībvalstīm, 2023. gada konkursā tiks apbalvotas 15 parauginiciatīvas, kas sasaista ilgtspēju, estētiku un iekļautību – trīs jaunā Eiropas “Bauhaus” pamatvērtības. Saistībā ar Eiropas Prasmju gadu šā gada konkursā galvenā uzmanība tiks pievērsta izglītībai un mācībām. Pirmo reizi mēs arī pieņemsim pieteikumus par projektiem un iecerēm Rietumbalkānu valstīs. Tāpat kā pagājušajā gadā, tiks piešķirtas īpašas balvas cilvēkiem, kas ir jaunāki par 30 gadiem. Pieteikumus var iesniegt līdz 2023. gada 31. janvāra plkst. 19.00 (pēc Centrāleiropas laika).
Komisija šodien pieņēma galveno pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” 2023.–2024. gada darba programmu, ar ko aptuveni 13,5 miljardi eiro atvēlēti, lai Eiropā atbalstītu pētniekus un novatorus un meklētu revolucionārus risinājumus vidiskajām, enerģētikas, digitālajām un ģeopolitiskajām problēmām.
2022. gada 14. decembrī plkst. 13.00 aicinām uz koncertlekciju "Eiropas muzikālais ceļojums" - tikšanās ar mūziķi, saksofonistu Kārli Auziņu, kas notiks Madonas novada bibliotēkā, Skolas ielā 12, Madonā. Koncertlekciju organizē Europe Direct Gulbenē pasākumu norises vieta Madonā.
Šodien Komisija publicēja pirmo Ziņojumu par gatavības stāvokli veselības jomā. Ziņojumā uzsvērts progress, kas kopš Covid-19 pandēmijas sākuma panākts gatavības un reaģēšanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot medicīniskajiem pretpasākumiem.
Komisija šodien ierosina jaunus visā ES piemērojamus noteikumus par iepakojumu ar mērķi mazināt šo pastāvīgi pieaugošo atkritumu avotu un novērst patērētāju neapmierinātību. Katrs Eiropas iedzīvotājs gadā rada vidēji gandrīz 180 kg iepakojuma atkritumu. Iepakojums ir viens no galvenajiem jaunmateriālu patērētājiem, jo 40 % no ES izmantotās plastmasas un 50 % no ES izmantotā papīra ir paredzēti iepakošanai. Ja nekas netiktu darīts, līdz 2030. gadam iepakojuma atkritumu daudzums Eiropas Savienībā palielinātos vēl par 19 % un plastmasas iepakojuma atkritumu daudzums pieaugtu pat par 46 %.
Komisijas pieņemtajā Eiropas Dronu stratēģijā 2.0 ir izklāstīts redzējums par Eiropas dronu tirgus turpmāko attīstību. Tās pamatā ir ES drošības satvars dronu ekspluatācijai un tehnisko prasību noteikšanai, kas ir pasaulē visprogresīvākais. Jaunajā stratēģijā ir izklāstīts, kā Eiropa var veikt dronu liela mēroga komercekspluatāciju, vienlaikus šajā nozarē piedāvājot jaunas iespējas.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja