Tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu un Martu Pujātu

Uz dzejas stundu – sarunu ar M. Pujātu pulcējās Madonas Valsts ģimnāzijas 12a klases skolēni. Marts Pujāts (1982) -  Dzimis Ogrē. Beidzis Rīgas Doma kora skolu (2000), kur mācījies kompozīciju pie Paula Dambja un Pētera Vaska. Studējis Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā.  Kopš 1998. gada publicē dzejoļus un stāstus. Rakstījis slejas laikrakstam “Kultūras Forums”. Strādā reklāmā.

Dzeja:

- Tuk tuk par sevi. R.: Pētergailis (2000) -  Klāva Elsberga prēmija.
- Divzvaigžņu baznīcas [latviešu un krievu valodā]. Maskava: Argo-risk/Tvera: Kolonna (2005)
Mūsu dziesma. R.: p-Art (2006)
Kopkrājums: “Par mums” - За нас - Rīga : Orbita, 2009 -Kārlis Vērdiņš, Māris Salējs, Marts Pujāts, Pēteris Draguns - Latviešu dzeja -- Tulkojumi krievu valodā

  Tikšanās laikā tika uzdoti jautājumi, saņemtas atbildes gan par rakstīšanas, gan savas dzīvošanas jēgu:“spāre pārlaiž švīku debesīm/ bezdelīga pārlaiž švīku debesīm/ saule pārlaiž lielu švīku debesīm/ bet spāre arī pārlaiž švīku debesīm”.  Runāts tika par pieredzi jauno autoru semināros,  Dzejas dienu būtību, svarīgumu katram indivīdam vai latviešiem vispār, skaņu, gaismu - palīgu vai traucēkli domas uztveršanai, par portālu Satori ¼, Dzejas dienu izdevumiem CD formātā, par darbu reklāmas jomā un dzejisku domāšanu, situācijas jušanu.”Tā būšana vai nebūšana uz delnas ir atkarīga no lasītāja sagatavotības līmeņa izprast tekstu”. Runājām arī par to, ka dzejas radīšana  ir darbs, kas prasa kvalitāti, ka nav tik vienkārši – es rakstu, bet nelasu, nestudēju utt., neviens taču nespēlē hokeju, ja to neprot, nespēlē kādu mūzikas instrumentu, ja to neprot, bet rakstīt liekas – tik pašsaprotami un vienkārši, bet tā ir sava veida prāta vingrināšana. Dzejnieks - sava laika vērotājs: - “vienīgais veids, kā aizsniegt miglas palagiem klāto teritoriju, ir to radīt, censties aizvien precīzāk nosaukt to, kā nav, bet nevar nebūt. -”

  Uz dzejas stundu – sarunu ar K. Vērdiņu pulcējās  Madonas Valsts ģimnāzijas 12b klases skolēni.

Kārlis Vērdiņš (1979) -beidzis Jelgavas 4. vidusskolu (1997), Latvijas Kultūras akadēmijāieguvis bakalaura (2002) un mākslas zinātņu maģistra grādu (2004).  Latvijas Universitātē ieguvis filoloģijas doktora grādu (2009.) Dzeju publicē kopš 1997. gada. No 2001. līdz 2009. gadam strādājis V. Belokoņa izdevniecībā, Latvijas Enciklopēdijas redakcijā. Kopš 2007. gada strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā.

Dzejoļu krājumi

-   Ledlauži.-Rīga: Nordik, 2001; Rīga: Mansards, 2009.- 2001. gadā iegūta viena no "Dienas" gada balvām kultūrā

Biezpiens ar krējumu.-Rīga: Atēna, 2004.
2006. gadā - Autortiesību bezgalības balva.

-   Burtiņu zupa [bērniem].-Rīga: Liels un mazs, 2007. - saņēmis Gada balvu literatūrā 2007 nominācijā “Literatūra bērniem”;
2007. - Olivereto balva (par dzejoli "Karavīri")

-   Es.-Rīga: Neputns, 2008. - saņēmis "Dzejas balvu 2008".

-   Mēs: kopotā dzeja.-Rīga: Mansards, 2012.

Dzejas grāmatas citās valodās

-   Титры ("Titri", latviešu un krievu valodā, atdz. A.Zapoļs u.c.). Maskava/Tvera, 2003.
-   Niosłem ci kanapeczkę ("Vedu tev siermaizīti", poļu valodā, atdz. J.Denels). Vroclava, 2009.
За нас ("Par mums", latviešu un krievu valodā, atdz. A.Zapoļs): Kārlis Vērdiņš, Māris Salējs, Marts Pujāts, Pēteris Draguns. Rīga: Orbita, 2009.
Six Latvian Poets ("Seši latviešu dzejnieki", latviešu un angļu valodā, atdz. I.Lešinska): Anna Auziņa, Ingmāra Balode, Agnese Krivade, Marts Pujāts, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš. Lielbritānija: Arc Publications, 2011.

Pētījumi

-   The Social and Political Dimensions of the Latvian Prose Poem. Edizione Plus - Pisa University Press, 2010.
Bastarda forma: Latviešu dzejprozas antoloģija. Latviešu dzejprozas vēsture. Rīga: LU LFMI, 2011.

Atdzeja un tulkojumi

-   Dž.T. Līrojs. Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu. Rīga: Atēna, 2006.
-   Konstantins Bībls. Jaunais Ikars. Rīga: Tapals, 2006.
-  Terijs Īgltons. Marksisms un literatūras kritika. Rīga: 1/4Satori, 2008.

Sastādītās grāmatas

Dzejas diena 2000 (kopā ar Māri Salēju). Rīga: Daugava, 2000.
Zemgaliešu Biruta. Sārtais skūpsts. Rīga: Pils, 2005.
Georgs Trākls. Sebastiāns sapnī. Rīga: Jaunā Daugava, 2006.
Gunars Saliņš. Raksti. 1. sējums. Rīga: Valters un Rapa, 2006.
-  Viljams Šekspīrs. Soneti. Rīga: Neputns, 2007.
Josifs Brodskis. Dzejas izlase. Rīga: Neputns, 2009.
-  Linards Tauns. Dzeja. Rīga: Mansards, 2011.
Volts Vitmens. Zāles stiebri. Rīga: Neputns, 2011.

   Veidojās interesanta saruna, kuras laikā tika gūts ieskats K. Vērdiņa maigi ironiskajā dzejā. Auditoriju autors gan izsmīdināja, gan lika aizdomāties. Uz tāfeles tika rakstīts gan visīsākais dzejolis, gan lasāms no abām pusēm vienādi. Dzejnieks uzslavēja Madonas jauniešus par jautājumiem. Abpusēji bija interesanti. Jauniešiem patika gan lasījumi, gan autora spēja atraktīvi komunicēt.

  Trešā tikšanās ar abiem autoriem aizritēja Madonas novada bibliotēkā, kuru apmeklēja Madonas, Cesvaines, Lubānas, Ērgļu, Varakļānu novadu bibliotekāru semināra dalībnieki, interesenti un Madonas pilsētas 1. vidusskolas dažādu vecumu skolēni. Vispirms Kārlis Vērdiņš lasīja dzeju no savas grāmatiņas bērniem ”Burtiņu zupa”, katru dzejoli jaunie klausītāji uzņēma ar aplausiem, tad devās uz Bērnu literatūras nodaļu, lai paši runātu dzeju un saņemtu žūrijas vērtējumu.

Pieaugušākie klausītāji varēja izmantot iespēju iepazīt Marta Pujāta noskaņas dzejprozas lasījumos, kur kopā ar Kristelu un Ežēnu ceļot laikā un telpā, pamanīt upi un vecupi ar uz āru nākošo upes kaulu, ieklausīties domās no dzejas grāmatas”Tuk tuk par sevi”, domāt līdzi, vērot līdzi: “atšķir acis uzšķir zāli/ tikai zemi neiztrenkā -/” vai “mēs kas ejam kaut kur projām/ neskatāmies kur/ vai tad lietus lāses līstot/ skatās kur tās līst/.

  Dzejas lasījumos K. Vērdiņš mudināja aizdomāties gan par rakstnieces A. Brigaderes laika vērtību intensitāti mūsdienās, gan par valodas un dzejas saspēli, slēpšanos vai atklāšanos dzejā. “- es neklaigāju/ es neklusēju-/”...

  Dzejas stunda aizritēja sarunā - atbildēs, kas abiem autoriem bija gan viena otru papildinošas, gan atšķirīgas. Vai var iedalīt uzrakstīto grāmatās bērniem un pieaugušajiem; vai mūsdienu dzejnieku darbus kāds lasa; lasīšanas veicināšanas programmas, Bērnu žūrija un Vecāku žūrija šogad; literārie  izdevumi ”Luna” un “Latvju Teksti”; vai rakstām kādam, vai atvilktnei; vai Literārā Akadēmija rosina vai tieši otrādi – mazina vēlmi rakstīt; vai dzeju var objektīvi vērtēt; vai autoriem un izdevējiem neveidojas tādi savējo klubiņi – kā ir ar dzejas kritiku un paškritiku; Dzejas dienu aktivitātes Latvijā un starptautiski literatūras festivāli pasaulē; modernās dzejas un dzejprozas tulkojumi –  tās ir tikai dažas no tēmām, par kurām tika runāts tikšanās laikā.  Satiksimies grāmatās!

                                                                                                                      Sarmīte Radiņa

Galerijā A.Veckalniņa, S.Radiņas un D.Lapiņas fotogrāfijas.
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Array
Copyright © 2008-2019 Madona. All rigts reserved. Created by GlobalPro »